Ceļā uz atvērtu un taisnīgu pasaules mēroga tirdzniecību
Eiropas Savienībai ir viena no visvairāk uz ārieni vērstajām ekonomikām pasaulē. ES ir arī pasaulē lielākais vienotais tirgus. Brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm bija viens no ES dibināšanas principiem, un tā centīsies panākt arī pasaules tirdzniecības atvēršanu.
No 1999. gada līdz 2010. gadam ES ārējās tirdzniecības apjoms divkāršojās un pašlaik veido vairāk nekā 30 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). ES atbild par tās dalībvalstu tirdzniecības politiku un ved sarunas to vārdā. Uzstājoties kā vienots bloks, starptautiskās tirdzniecības sarunās ES gūst lielāku ietekmi nekā to spētu katra dalībvalsts atsevišķi.
ES aktīvi iesaistās diskusijās ar valstīm un reģionāliem grupējumiem, lai vestu sarunas par tirdzniecības nolīgumiem. Šie nolīgumi gan ES, gan attiecīgajām valstīm paredz abpusēji izdevīgu piekļuvi tirgiem. ES uzņēmumi var izvērst darbību, un tiem ir vieglāk importēt savu preču ražošanai vajadzīgās izejvielas.
Katrs nolīgums ir unikāls, un tajā var būt iekļauti tarifu samazinājumi, noteikumi par tādiem jautājumiem kā intelektuālais īpašums vai ilgtspējīga attīstība vai klauzulas par cilvēktiesībām. Vedot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem vai noteikumiem, ES uzklausa arī iedzīvotāju, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju viedokli.
ES atbalsta un aizsargā ES ražotājus un uzņēmumus, strādājot pie tirdzniecības šķēršļu likvidēšanas, lai Eiropas eksportētājiem būtu taisnīgi nosacījumi un piekļuve citiem tirgiem. Tajā pašā laikā ES palīdz ārpussaavienības valstu uzņēmumiem, sniedzot praktisku informāciju par to, kā piekļūt ES tirgum.
ES arī sadarbojas ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), lai palīdzētu izveidot globālus tirdzniecības noteikumus un novērstu šķēršļus tirdzniecībai starp PTO dalībvalstīm.