Skip to main content

Eiropas Savienības vēsture no 2010. gada līdz 2019. gadam

Sarežģīta desmitgade

Eiropu smagi skar pasaules ekonomikas krīze. 2012. gadā Eiropas Savienība saņem Nobela miera prēmiju. Vairākas valstis piemeklē nemieri un kari, kuru dēļ daudzi cilvēki bēg no mājām un meklē patvērumu Eiropā. Uzņemoties rūpes par šiem cilvēkiem, Eiropas Savienībai jāgādā gan par viņu labklājību, gan par cilvēktiesību ievērošanu. Darbs klimata pārmaiņu jomā joprojām ir prioritāšu augšgalā, un ES vadītāji vienojas par kaitīgo emisiju samazināšanu. 2013. gadā Horvātija kļūst par 28. dalībvalsti. Savukārt Apvienotā Karaliste 2016. gada referendumā nobalso par izstāšanos.

2010 – Eiropa pārvar finanšu krīzi

Pēc ekonomikas krīzes, kas sākās 2008. gadā, vairākas valstis saskaras ar sarežģījumiem valsts finanšu jomā. 16 ES dalībvalstis, kas izmanto eiro, apstiprina plānu ar mērķi novērst attiecīgo valstu budžeta deficītu. Palīdzot tām pārvarēt grūtības, ES arī izveido “banku savienību”, lai bankas kļūtu drošākas un uzticamākas.

2012. gada 10. decembris – Eiropas Savienība saņem Nobela miera prēmiju

Eiropas Savienība ceremonijā Oslo saņem Nobela miera prēmiju. Šis apbalvojums ir atzinība par vairāk nekā sešdesmit gadus ilgajiem ES centieniem veicināt mieru, izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības.

2013. gada 1. jūlijs – Horvātija kļūst par ES 28. dalībvalsti.

Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai, kļūstot par tās 28. dalībvalsti.

Visas ES dalībvalstis un to pievienošanās laiks

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Kopš 2015. gada novembra – teroristu uzbrukumi Eiropā

Vairākas Eiropas pilsētas, tostarp Parīze, Brisele, Nica, Berlīne, Londona un Barselona, kļūst par teroristu uzbrukumu mērķi. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas, lai novērstu terorisma draudus.

2015. gada 12. decembris – Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām

ANO konferencē Parīzē 195 valstis noslēdz jaunu nolīgumu par klimata pārmaiņām, kura sagatavošanā izšķirīga nozīme bija ES. Tas paredz rīcības plānu, kā ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar līmeni pirmsindustriālo līmeni.

2015. gada decembris – Eiropā patvērumu meklē vairāk nekā miljons cilvēku

Līdz 2015. gada beigām Eiropā ierodas vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju, no kuriem daudzi bēg no pilsoņu kara Sīrijā un kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība. ES vadītāji palielina centienus, lai stiprinātu ārējo robežu kontroli un samazinātu patvēruma meklētāju skaitu, sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, piemēram, Turciju.

2016. gada 23. jūnijs – Apvienotā Karaliste nobalso par izstāšanos no ES

2016. gada jūnija referendumā 52 % Apvienotās Karalistes vēlētāju nobalso par izstāšanos no Eiropas Savienības pēc vairāk nekā 40 gadus ilgušās dalības ES. Apvienotā Karaliste izstājas 2020. gada 31. janvārī.

Attiecības ar Apvienoto Karalisti

2019. gada decembris – ceļā uz klimatneitrālu Eiropu

Pieaug sabiedrības bažas par klimata krīzi, aizvien plašāk un aktīvāk sevi piesaka starptautiskā jauniešu kustība. Darbu jaunajā sastāvā sāk Komisija. Tā cieši apņēmusies panākt, ka, īstenojot jaunu izaugsmes stratēģiju, proti, Eiropas zaļo kursu, Eiropa līdz 2050. gadam kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.