Cilvēktiesību aizstāvēšana un veicināšana
Eiropas Savienības pamatā ir stingra apņemšanās gan savā teritorijā, gan visā pasaulē veicināt un aizstāvēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.
ES rīcībai un politikai cilvēktiesību jomā ir divi virzieni:
- pamattiesību aizsardzība Eiropas Savienībā saskaņā ar dibināšanas līgumiem un ES Pamattiesību hartu,
- cilvēktiesību un demokrātijas atbalstīšana visā pasaulē, proti, ES ārējās attiecības ar valstīm un reģioniem ārpus ES un ar starptautiskām organizācijām.
Demokrātiska sabiedrība, kuras pamatā ir tiesiskums, nav iespējama bez pamattiesību ievērošanas. ES Pamattiesību hartā ir noteiktas pamattiesības, kas ir saistošas ES iestādēm un struktūrām Tā attiecas arī uz dalībvalstu valdībām, kad tās īsteno ES regulējumu.
ES politika ir šāda:
- aizstāvēt pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un brīvības;
- nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme visos jautājumos, kas skar dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu un dzimumorientāciju;
- nodrošināt iespējas ES iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, darba devējiem un patērētājiem;
- veicināt dzimumu līdztiesību, vīriešu un sieviešu līdztiesību, personu ar invaliditāti, minoritāšu, bērnu un vecu cilvēku tiesību ievērošanu;
- atbalstīt vārda, reliģisko un ticības brīvību;
- spēcināt pilsonisko sabiedrību un demokrātiju;
- garantēt tiesu iestāžu pieejamību un efektīvu tiesisko aizsardzību;
- iestāties pret nāvessodiem, spīdzināšanu un cilvēku tirdzniecību;
- aizstāvēt cilvēktiesības, aktīvi sadarbojoties ar partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām, reģionālajām organizācijām un grupām un apvienībām visos sabiedrības līmeņos;
- iekļaut klauzulas par cilvēktiesībām visos nolīgumos par tirdzniecību vai sadarbību ar ārpussavienības valstīm.