Eiropas humānisma vērtības praksē
Ja notikusi liela mēroga katastrofa vai radusies humānā krīze, Eiropas Savienība sniedz konkrētajām vajadzībām atbilstīgu palīdzību valstīm un iedzīvotājiem gan Eiropā, gan aiz tās robežām.
ES valstis visas kopā ir kļuvušas par vienu no pasaules mērogā vadošiem humānās palīdzības sniedzējiem, ik gadu palīdzot miljoniem cilvēku visā pasaulē. No kopējiem gada budžeta izdevumiem šai palīdzībai atvēlēts 1 %, kas ir aptuveni 4 eiro uz vienu ES iedzīvotāju.
ES darbību humānās palīdzības jomā nosaka humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principi, kas izklāstīti dokumentā “Eiropas konsenss par humāno palīdzību”.
Sniedzot humāno palīdzību, ES nodrošina visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem šo:
- pārtiku un uzturu,
- pajumti,
- veselības aprūpi,
- ūdeni un sanitāriju,
- izglītošanās iespējas ārkārtas situācijās.
Eiropas Komisijas plašais humānās palīdzības speciālistu tīkls, kas darbojas 40 valstīs visā pasaulē, dod iespēju cieši novērot krīzes situācijas un palīdzības sniegšanas operācijas.
Palīdzība tiek sniegta ar vairāk nekā 200 starptautisko un vietējo partnerorganizāciju un partneraģentūru starpniecību.
- Rīcības jomas
- Mūsu darbības zonas
- Vietējais tīkls
- Brīvprātīgais darbs humānās palīdzības jomā
- ES tiesību akti par humāno palīdzību un civilo aizsardzību (kopsavilkumi)
Reakcija uz krīzēm un ārkārtas situācijām visā pasaulē
ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros Eiropas Savienībai kopā ar vairākām citām Eiropas valstīm ir svarīga nozīme, koordinējot reaģēšanas pasākumus krīzes situācijās Eiropā un citur pasaulē.
Jau izcēlušās krīzes un ārkārtas situācijas visu diennakti novēro ES Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs. Valstis, kas piedalās ES civilās aizsardzības mehānismā, sadarbojas arī saistībā ar risku novērtēšanu, katastrofu novēršanu un sagatavošanos, kā arī plānošanu.
Ārkārtas palīdzību var sniegt dažādi: nodrošināt pārtiku, pajumti, vai aprīkojumu, bet var arī nosūtīt īpaši aprīkotas vienības vai ekspertus, kuri novērtē situāciju un koordinē darbību.
ES ir arī pašai savi rezervju krājumi. Tā ir Eiropas spēju rezerve reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, un tās nosaukums ir rescEU. Minētajos rescEU krājumos ir:
- ugunsdzēšanas lidmašīnu un helikopteru flote,
- medicīniskās evakuācijas lidmašīnas,
- medicīnisko preču un lauka hospitāļu rezerve,
- pajumtes, transporta un loģistikas preču krājumi,
- energoapgādes iekārtas,
- rezerves, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un nukleāriem (CBRN) riskiem.
RescEU krājumus pilnībā finansē Eiropas Savienība (tostarp iegādes, darbības un apkopes izdevumus).
Saistītie notikumi un informācija
- Atrodiet informāciju par gaidāmajiem humānās palīdzības un civilās aizsardzības pasākumiem ES iestādēs un struktūrās
- Pārlūkojiet publikācijas humānās palīdzības un civilās aizsardzības jomā
- Apritējuši 30 gadi, kopš ES sniedz humāno palīdzību
- ES Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra (ERCC) darba 10 gadi
- Infografika - ES civilās aizsardzības mehānisms skaitļos
- Dati par humānās palīdzības sniedzējiem un saņēmējiem
- Sociālie tīkli