Struktūra un atrašanās vieta
Eiropas Savienības institucionālā struktūra ir unikāla, un tās lēmumu pieņemšanas sistēma pastāvīgi attīstās. Septiņas Eiropas iestādes, septiņas ES institūcijas un vairāk nekā 30 decentralizētās aģentūras atrodas visā ES. Cieši sadarbojoties, tās rīkojas atbilstīgi ES un Eiropas iedzīvotāju kopīgajām interesēm.
Administrēšanas jomā ir vēl 20 citas ES aģentūras un organizācijas, kas pilda īpašus juridiskus uzdevumus, kā arī četri starpiestāžu dienesti, kas atbalsta attiecīgās iestādes to darbā.
Katrai iestādei ir konkrēts uzdevums: ES tiesību aktu izstrāde, politikas veidošana, politikas pasākumu īstenošana vai darbs tādās specializētās jomās kā veselība, medicīna, transports un vide.
Četras galvenās lēmējiestādes īsteno ES pārvaldi. Šīs iestādes kopīgi nodrošina ES politiskās pamatnostādnes, un pilda dažādas lomas likumdošanas procesā:
- Eiropas Parlaments (Brisele / Strasbūra / Luksemburga),
- Eiropadome (Brisele),
- Eiropas Savienības Padome (Brisele / Luksemburga),
- Eiropas Komisija ( Brisele / Luksemburga / pārstāvniecības visā ES ).
Tām to darbā palīdz citas iestādes un institūcijas, tostarp šādas:
- Eiropas Savienības Tiesa (Luksemburga),
- Eiropas Centrālā banka (Frankfurte),
- Eiropas Savienības Revīzijas palāta (Luksemburga).
ES iestādes un institūcijas cieši sadarbojas ar ES aģentūru un organizāciju tīklu visā Eiropas Savienībā. Šo struktūru un aģentūru galvenais uzdevums ir pārvērst politiku realitātē uz vietas.
Aptuveni 60 000 ES ierēdņu un citu darbinieku kalp 450 miljoniem eiropiešu (un daudziem citiem cilvēkiem visā pasaulē). Patiesībā šis skaitlis ir salīdzinoši neliels, piemēram, Francijas Finanšu ministrija nodarbina aptuveni 140 000 personu, bet Francijas iedzīvotāju kopskaits ir tikai 67 miljoni.
Iestādes
ES iestāžu pilnvaras, pienākumi un procedūras ir noteiktas ES dibināšanas līgumos: Līgumā par Eiropas Savienības darbību (1957) un Līgumā par Eiropas Savienību (1992). Ar Lisabonas līgumu (2007) to pilnvarās tika ieviesti daži grozījumi un papildinājumi.
Četras galvenās ES iestādes, katra ar savām atšķirīgajām funkcijām, cieši sadarbojas, lai izstrādātu ES programmu un ierosinātu un koordinētu ES likumdošanas procesu.
Pamatā Eiropadome nepieņem tiesību aktus. Tomēr tā var apstiprināt grozījumus Līgumā par ES darbību. Tās galvenais uzdevums ir noteikt ES politisko virzību. Vairumā gadījumu Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija izstrādā visā ES piemērojamu politiku un tiesību aktus. Tas notiek saskaņā ar tā saukto parasto likumdošanas procedūru.
Principā Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, un Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome tos pieņem. Tad dalībvalstis tos īsteno, un Komisijas uzdevums ir gādāt, ka tiesību akti tiek pareizi piemēroti.
Eiropas Parlaments pārstāv ES valstu pilsoņus, kuri to ievēlē tiešās vēlēšanās. Tas lemj par Eiropas tiesību aktiem kopīgi ar Eiropas Savienības Padomi. Tas apstiprina arī ES budžetu. Tas vada sadarbības biroju tīklu ES galvaspilsētās, kā arī Londonā, Edinburgā un Vašingtonā.
ES valstu vai to valdību vadītāji tiekas kā Eiropadome, lai noteiktu Eiropas Savienības vispārējo politisko virzību un prioritātes. Eiropadomi vada priekšsēdētājs, kuru ievēl uz vienu reizi atjaunojamu 2,5 gadu ilgu pilnvaru termiņu. Tā nepieņem tiesību aktus, izņemot iespējamos grozījumus ES Līgumos.
Tā pārstāv ES valstu valdības. ES Padomes ietvaros nacionālo valdību ministri tiekas, lai pieņemtu likumus un koordinētu politiku. Ministri tiekas dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamā temata. ES Padome pieņem lēmumus par Eiropas tiesību aktiem kopīgi ar Eiropas Parlamentu.
Eiropas Komisija pārstāv ES kopējās intereses un ir ES galvenā izpildinstitūcija. Saskaņā ar savām “iniciatīvas tiesībām” tā iesniedz priekšlikumus jauniem tiesību aktiem, kurus izvērtē un pieņem Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Tā pārvalda arī ES politikas jomas, izņemot kopējo ārpolitiku un drošības politiku (ko vada Augstais pārstāvis KĀDP lietās, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks), kā arī ES budžetu, un nodrošina, ka dalībvalstis pareizi piemēro ES tiesību aktus. Pārstāvniecības pauž Komisijas nostāju visā ES. Tās seko līdzi sabiedriskajai domai un uzņemošajā valstī, analizē to, sniedz informāciju par ES politiku un to, kā ES darbojas, kā arī veicina Komisijas sadarbību ar uzņemošo dalībvalsti.
Šo četru galveno ES iestāžu darbu, kas aptver ES likumdošanas un izpildvaras uzdevumus, papildina darbs, ko veic vēl trīs citas ES iestādes: Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Revīzijas palāta. Šīs trīs iestādes attiecīgi atbild par Eiropas Savienības tiesu, finanšu un ar ārējo revīziju saistīto aspektu pārvaldību.
Tiesa nodrošina, ka tiek ievēroti ES tiesību akti un ka Līgumi tiek pareizi interpretēti un piemēroti: tā pārbauda ES iestāžu aktu likumību, nodrošina, ka ES dalībvalstis pilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem, un interpretē ES tiesību aktus pēc nacionālo tiesu pieprasījuma.
ECB un Eiropas Centrālo banku sistēma ir atbildīgas par cenu stabilitātes uzturēšanu eirozonā. Tās ir atbildīgas arī par monetāro un valūtas maiņas kursa politiku eirozonā un atbalsta ES ekonomikas politiku.
ERP palīdz uzlabot ES finanšu pārvaldību un nostiprināt pārskatatbildību un caurskatāmību. Tā darbojas kā neatkarīga ES pilsoņu finansiālo interešu aizstāve. Tā pārbauda, vai ES līdzekļi ir pareizi uzskaitīti, vai tie tiek iekasēti un izlietoti saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem noteikumiem, ņemot vērā nepieciešamību optimizēt resursus.
Institūcijas
Papildus iestādēm ir arī daudzas institūcijas, kurām ir specifiska loma palīdzēt ES tās uzdevumu izpildē. Atsevišķu struktūru uzdevums ir konsultēt iestādes (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja); citas nodrošina, ka iestādes ievēro ES noteikumus un procedūras (Eiropas Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs). Eiropas Ārējās darbības dienests ir ārpolitikas institūcija, kas atbalsta ES ārpolitikas jautājumos.
EĀDD ir Eiropas Savienības diplomātiskais dienests. Tas palīdz Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos/Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam īstenot ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku un nodrošina ES ārējās darbības konsekvenci un koordināciju. Tā rīcībā ir ES delegāciju tīkls visā pasaulē.
EESK pārstāv dažādas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas no visas Eiropas, ieskaitot darba devējus, darba ņēmējus un citu sociālo, profesionālo, ekonomisko un kultūras organizāciju pārstāvjus. Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija konsultējas ar EESK, kad tiek pieņemti lēmumi par šīs komitejas kompetencē esošiem politikas jautājumiem.
RK pārstāv reģionālās un vietējās pašvaldības. Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija konsultējas ar RK par jautājumiem, kuri ir svarīgi vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
EIB ir Eiropas Savienības aizdevējiestāde. Tā koncentrē savu darbību uz klimatu un vidi, attīstību, inovāciju un prasmēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, infrastruktūru un kohēziju.
Eiropas Ombuds ir neatkarīga un objektīva institūcija, kas raugās, lai ES iestādes un aģentūras uzņemas atbildību, un veicina labu pārvaldību. Ombuds palīdz personām, uzņēmumiem un organizācijām, kas saskaras ar problēmām Eiropas Savienībā, proti, izskata sūdzības par administratīvām kļūmēm, kā arī pēc paša iniciatīvas aplūko plašākus sistēmiskus jautājumus.
EDAU gādā, lai ES iestādes un institūcijas persondatu apstrādē ievērotu iedzīvotāju tiesības uz viņu privātuma aizsardzību.
EDAK ir neatkarīga institūcija, kas nodrošina datu aizsardzības noteikumu konsekventu piemērošanu visā ES un veicina sadarbību starp nacionālajām datu aizsardzības iestādēm ES.
Starpiestāžu dienesti
ES iestādes izveidoja četrus starpiestāžu dienestus, lai atbalstītu ES iestāžu un to aģentūru un institūciju darbu. Katram dienestam ir īpašas pilnvaras, kas aptver ES iestāžu būtiskas vajadzības, tādas kā pieņemšana darbā, personāla apmācība un attīstība, IT un publikācijas. Publikāciju biroju izveidoja 1969. gadā, savukārt citi biroji tika izveidoti nesen – Eiropas Personāla atlases birojs 2003. gadā, Eiropas Administrācijas skola 2005. gadā un Datorapdraudējumu reaģēšanas vienība 2012. gadā.
CERT-EU novērš uzbrukumus ES iestāžu datorsistēmām, atbalsta IT drošības grupas ES iestādēs un sadarbojas ar attiecīgajām CERT grupām ES dalībvalstu publiskajā sektorā.
Eiropas Administrācijas skola nodrošina apmācību ES iestāžu personālam konkrētās jomās un strādā ciešā sadarbībā ar iestāžu mācību dienestiem, lai izvairītos no darba dublēšanās.
EPSO ir ES personāla atlases birojs. Tas organizē konkursus, lai pieņemtu kandidātus darbam ES iestādēs un aģentūrās.
Eiropas Savienības Publikāciju birojs ir oficiālais izdevējdarbības pakalpojumu sniedzējs visām ES iestādēm, institūcijām un aģentūrām. Tas ir centrālais punkts, kas nodrošina piekļuvi ES tiesību aktiem, publikācijām, atvērtajiem datiem, pētījumu rezultātiem, iepirkumu paziņojumiem un citai oficiālai ES informācijai.
Decentralizētās aģentūras
Pašlaik ir vairāk nekā 30 decentralizēto aģentūru. Tās patstāvīgas juridiskas personas, kas ir izveidotas uz nenoteiktu laiku un atšķiras no ES iestādēm.
Decentralizētās aģentūras palīdz īstenot ES politiku. Tās atbalsta arī sadarbību starp ES un nacionālajām valdībām, apkopojot tehniskās un speciālās zināšanas no ES un nacionālajām institūcijām.
Decentralizētās aģentūras ir izvietotas visā Eiropā un strādā pie jautājumiem, kas skar gandrīz 450 miljonu ES iedzīvotāju ikdienu. Runa var būt par jautājumiem, kas attiecas uz pārtikas produktiem, medicīnu, tiesiskumu, transporta drošību, narkomāniju un vidi.
Piemēram:
Eiropas Zāļu aģentūra ir decentralizēta aģentūra, kas atrodas Amsterdamā. To izveidoja 1995. gadā, un tās mērķis ir nodrošināt cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu iedarbīgumu un drošumu visā Eiropā. Tā arī veicina pētniecību un inovāciju zāļu izstrādē. Tā ir ievērojami veicinājusi bērnu zāļu izstrādi, reto slimību ārstniecības līdzekļu, progresīvu terapiju un augu un veterināro zāļu izstrādi. Tā arī sekmē tādu sabiedrības veselības problēmu pārvarēšanu kā AIDS, vēzis, Alcheimera slimība un diabēts.
Skatīt visas decentralizētās aģentūras
Skatīt Eiropas Zāļu aģentūras darbu pie vīrusu slimībām
Kopējā ārpolitika un drošības politika
ES ir izveidojusi trīs aģentūras, kas veic ļoti skaidri definētus tehniskus, zinātniskus un administratīvus uzdevumus. Šo triju aģentūru galvenais uzdevums ir palīdzēt ES un tās dalībvalstīm īstenot kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ieskaitot kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā arī citus ES ārējās darbības aspektus.
Aizsardzības aģentūra atbalsta aizsardzības spēju attīstību un militāro sadarbību starp ES valstīm. Tā stimulē pētniecību un tehnoloģijas aizsardzības jomā, stiprina Eiropas aizsardzības rūpniecību un darbojas kā militārs starpnieks attiecībā uz ES politiku.
Šis institūts analizē ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jautājumus. Tas sniedz analīzi, organizē diskusiju forumus, lai veicinātu ES politikas izstrādi, un sekmē diskusijas par stratēģiju jautājumā par drošību Eiropā un ārpus tās.
Satelītcentrs nodrošina ģeotelpiskās izzināšanas produktus un pakalpojumus, galvenokārt analizējot Zemes novērošanas satelītu datus. Tas nosūta lēmumu pieņēmējiem agrīnus brīdinājumus par iespējamām krīzēm, lai varētu laicīgi veikt diplomātiskus, ekonomiskus un humanitārus pasākumus.
Izpildaģentūras
Eiropas Komisija uz laiku ir izveidojusi sešas izpildaģentūras konkrētu, ar ES programmām saistītu uzdevumu veikšanai. Šīs izpildaģentūras, kas ir juridiskas personas, strādā pie Komisijas iniciatīvām visdažādākajās jomās, kā veselība, izglītība, inovācija un zinātniskie pētījumi.
Piemēram:
Eiropas Komisija izveidojusi Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūru (EISMEA), lai izstrādātu un ieviestu Eiropas Inovācijas padomi, kas identificē un atbalsta revolucionāras tehnoloģijas un jauninājumus. Aģentūra ir atbildīga arī par ES programmu pārvaldību tādās jomās kā atbalsts MVU, inovācijas ekosistēmas, vienotais tirgus, patērētāju politika un starpreģionālās investīcijas inovācijā. Tā nodrošina, ka darbam, kas finansēts no šīm programmām, ir rezultāti un sniedz Komisijai vērtīgu informāciju saistībā ar tās uzdevumiem politikas jomā.
<i>Euratom</i> aģentūras un struktūras
Divas Euratom aģentūras un institūcijas tika izveidotas, lai atbalstītu Eiropas Atomenerģijas kopienas līguma (EURATOM, 1957. gads) mērķu sasniegšanu. Līguma mērķi ir šādi: koordinēt nacionālās kodolenerģijas pētniecības programmas, miermīlīgiem nolūkiem, nodrošināt zināšanas, infrastruktūru un finansējumu kodolenerģijai, nodrošināt pietiekamu un drošu kodolenerģijas apgādi.
Aģentūra nodrošina ES lietotāju regulāru un taisnīgu apgādi ar kodoldegvielu. Tā nostiprina lietotāju apgādes drošību Eiropas Savienībā.
Kopuzņēmums pārvalda ES ieguldījumu ITER projektā (sākotnēji saukts par “starptautisko eksperimentālo kodoltermisko reaktoru”), kura mērķis ir pierādīt kodolsintēzes enerģijas zinātnisko un tehnoloģisko iespējamību, un sadarbojas ar Japānu kodolsintēzes pētniecības un izstrādes projektos.