Skip to main content

Vēlēšanas un iecelšana amatā ES iestādēs

Pamatprincipi

Līgumi

Eiropas Savienības dibināšanas līgumi atbalsta principu, saskaņā ar kuru galveno ES iestāžu vēlēšanu procedūras un vadības atlases procesi ir jāveic caurskatāmā un demokrātiskā veidā.

ES līgumi — Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību — nosaka vispārīgu darbības satvaru ES galvenajām iestādēm un norāda, ka pārstāvības demokrātija ir pārvaldības forma, uz kuras balstās ES.

Līgums par Eiropas Savienību skaidri nosaka, ka:

  • Savienības ietvaros pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.
  • ES valstis ir pārstāvētas divējādi:
    • Eiropadomē pārstāvību nodrošina valsts vai valdības vadītāji
    • ES Padomē  pārstāvību nodrošina valstu valdības (“kuras pašas demokrātiski atskaitās savu nacionālo parlamentu vai pilsoņu priekšā”)

Lisabonas līgums (2007) ieviesa vairākus vērā ņemamus grozījumus; tas, piemēram, ieviesa pastāvīga Eiropadomes priekšsēdētāja amatu un nostiprināja Eiropas Parlamenta lomu un pilnvaras.

Pārstāvība

ES pilsoņi ir ES demokrātiskā procesa centrā, un viņiem visiem ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tāpat kā viņi pauž savu viedokli pašu valstīs, balsojot nacionālās vēlēšanās, viņi arī tieši vai netieši ietekmē ES vēlēšanas un iecelšanu amatos.

Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un ES Padomi veido attiecīgi ievēlēti pārstāvji un katras ES valsts valdību pārstāvji.

Un ES lielā mērā atkārto 27 demokrātiju parlamentārās kontroles procesus savā demokrātiskajā pārvaldības sistēmā. Piemēram, Eiropas Komisijai ir vajadzīga Eiropas Parlamenta pausta uzticēšanās, lai tā pilnvaru termiņa sākumā varētu oficiāli stāties pie savu pienākumu pildīšanas.

Administrēšana

Tāpat kā valdības visā pasaulē, ES izpildvaras darbu atbalsta civildienests, kas ir atvērts visiem ES pilsoņiem, Eiropas Personāla atlases biroja organizētu darbā pieņemšanas konkursu ietvaros.

ES iestādes

ES iestādēm ir dažādas savas vadības atlases procedūras.

Eiropas Parlaments

Sastāvs: pašlaik 705 Eiropas Parlamenta deputāti, kurus tieši ievēlējuši ES pilsoņi, lielā mērā saskaņā ar katras ES valsts vēlēšanu likumiem un tradīcijām.

Deputāti, pamatojoties uz viņu politisko orientāciju, var pievienoties Parlamenta politiskajām grupām. Tos, kuri to nedara, uzskata par neatkarīgiem EP deputātiem.

Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados. Pēdējo reizi tās tika organizētas 2019. gada maijā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas – paudiet savu viedokli

Amats: Parlaments kā “līdztiesīgs likumdevējs” pieņem lēmumus par jauniem, Eiropas Komisijas ierosinātiem tiesību aktiem – vairumā gadījumu līdztiesīgi ar ES Padomi. Tas arī balso par jauniem tirdzniecības nolīgumiem un kontrolē ES iestādes un to, kā tiek izlietots ES budžets. To atbalsta paša administrācija, ko veido ierēdņi.

Iecelšanas pilnvaras

  • Balso par savu priekšsēdētāju
    • amata pilnvaru laiks ir 2,5 gadi, un to var atjaunot vienu reizi;
    • izvirza politiskās grupas vai vismaz 38 EP deputāti;
    • vēlēšanas notiek aizklātas balsošanas veidā;
    • maksimums 4 balsošanas kārtas;
    • kandidātam ir jāiegūst absolūts nodoto balsu vairākums, t. i., 50 % plus viena balss.
  • Ievēlē savus priekšsēdētāja vietniekus, kvestorus, kā arī komiteju un delegāciju priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus.
  • Ievēlē Eiropas Komisijas priekšsēdētāju
    • Parlamentam ir jāapstiprina jaunais Eiropadomes ierosinātais Komisijas priekšsēdētājs ar absolūtu balsu vairākumu (puse no visiem EP deputātiem plus viens).
  • Apstiprina komisārus
    • katram komisāra amata kandidātam (ko ierosina Padome, vienojoties ar ievēlēto Eiropas Komisijas priekšsēdētāju) ir jāuzstājas Parlamenta komitejās to paredzamajā kompetences jomā;
    • negatīvi vērtējumi var novest pie kandidāta atsaukšanas. Tad izskatīšanai ir jāizvirza jauns komisāra amata kandidāts.
  • Apstiprina Eiropas Komisiju (komisārus, priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos)
    • ar vienu balsojumu attiecībā uz apstiprinājumu
      (viņus tad oficiāli ieceļ Eiropadome)
  • EP ir uzraudzības un kontroles pilnvaras attiecībā uz citām ES iestādēm, kurām ir pienākums atskaitīties EP priekšā. Tas, piemēram, var pieņemt neuzticības balsojumu attiecībā uz Komisiju, un galu galā noraidīt Komisiju.

Kā tiek aizpildītas galvenās amata vietas Parlamentā?

Kā tiek veidotas politiskās grupas Parlamentā?

Eiropadome

Sastāvs: ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. To atbalsta sava administrācija, ko veido ierēdņi.

Uzdevums: nosaka ES vispārējo politisko virzību un prioritātes

Iecelšanas pilnvaras

  • Ievēl savu priekšsēdētāju
    • ar Eiropadomes locekļu kvalificētu balsu vairākumu (55 % ES valstu un 65 % no visiem ES iedzīvotājiem)
    • amata pilnvaru laiks ir 2,5 gadi, un to var atjaunot vienu reizi
  • Izvirza Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu
    • ar kvalificētu balsu vairākumu Eiropadomē
    • amata pilnvaru termiņš ir 5 gadi ar iespēju to pagarināt
    • Eiropadomes ierosinātajam kandidātam ir jāsaņem apstiprinājums ar balsu vairākumu Eiropas Parlamentā
    • ja Parlaments neapstiprina kandidātu, Eiropadomei ir jāierosina cits kandidāts, kuram tāpat ir jāsaņem apstiprinājums ar balsu vairākumu Eiropas Parlamentā
  • Ieceļ Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (atbildīgs par ES ārlietām (“ārējā darbība”) un arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku)
  • Ieceļ Eiropas Komisiju (komisārus, priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos)
  • Ieceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdi
    • valdē ir 6 locekļi: ECB prezidents, prezidenta vietnieks + 4 citi locekļi
    • iecelšana notiek pēc Eiropadomei adresēta Padomes ieteikuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB vadītāju padomi
    • iecelšanu apstiprina ar kvalificētu balsu vairākumu Eiropadomē

Vairāk par Eiropadomes priekšsēdētāja lomu

Vairāk par Padomes lomu vadošo amatpersonu iecelšanā

ES iestāžu jauno vadītāju iecelšanas process 2019. gadā

Infografika – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana

Infografika – ECB Valdes iecelšana

Plašāk par ES prioritātēm 2019.–2024. gadam

Eiropas Savienības Padome

Sastāvs: katras ES dalībvalsts valdības ministru regulāras sanāksmes atkarībā no apspriežamās politikas jomas. Piemēram, ja darba kārtībā ir lauksaimniecības politika, sanāksmēs piedalās katras valsts lauksaimniecības ministrs.

To atbalsta Padomes administrācija, ko veido ierēdņi.

Uzdevums: ministri pauž ES dalībvalstu valdību viedokļus un tiekas, lai apspriestu un pieņemtu ES tiesību aktus un koordinētu ES politiku.

Vadība

ES Padomei nav atsevišķa priekšsēdētāja. To vada “prezidentvalsts”, kas pēc rotācijas principa mainās starp dalībvalstīm ik pēc 6 mēnešiem.

Vienīgais izņēmums ir ārlietu un drošības politikas joma – to vada pastāvīga amatpersona, Augstais pārstāvis, ko atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) .

Konfigurācija

ES Padome ir vienots tiesību subjekts, kas aizvada sanāksmes desmit dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamā temata. Prezidentvalsts vada ES Padomes ietvaros organizētās sanāksmes. Tās uzdevums ir nodrošināt ES darba nepārtrauktību šajā forumā.

ES valsts, kas īsteno prezidentūru, cieši sadarbojas ar divām valstīm, kas pārņems tās uzdevumus. Šīs triju valstu grupas, sauktas par “trijotnēm”, nosaka kopīgu darba kārtību, kas aptvers galvenos jautājumus, kuri ES Padomei jārisina 18 mēnešu laikā. Pamatojoties uz apstiprināto darba kārtību, katra valsts nosaka savu, detalizētāku sešu mēnešu darba programmu, kura tai būs jāīsteno, kad tā uzņemsies prezidentūru.

Eiropadomi un Eiropas Savienības Padomi atbalsta Padomes Ģenerālsekretariāts.

Lēmumu pieņemšana ES Padomē

Uzzināt vairāk par ES Padomes prezidentūru

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Sastāvs: 26 komisāru komanda (1 no katras ES dalībvalsts), kuru vada priekšsēdētājs un darbā atbalsta civildienests.

Uzdevums: politiski neatkarīga izpildstruktūra, kas ierosina jaunus tiesību aktus, pārvalda ES politiku saskaņā ar līgumos noteiktajām pilnvarām, īsteno ES budžetu un piemēro ES tiesību aktus.

Vadība

Eiropas Komisiju vada tās priekšsēdētājs un 26 komisāri (viens no katras valsts).

Priekšsēdētājs

Komisijas priekšsēdētāju pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ievēl Eiropas Parlaments uz pieciem gadiem.

Eiropadome (ES valstu vai to valdību vadītāji) ierosina Parlamentam priekšsēdētāja amata kandidātu. Tā kā, izvēloties kandidātu, jāņem vērā Eiropas vēlēšanu rezultāti, ierosinātais kandidāts parasti nāk no Parlamenta lielākās politiskās grupas.

Parlamentam jaunais Komisijas priekšsēdētājs ir jāapstiprina ar absolūtu balsu vairākumu (puse no visiem EP deputātiem plus viens). Pēc apstiprināšanas Eiropadome oficiāli ieceļ jauno priekšsēdētāju.

Ja kandidāts nesaņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, Eiropadomei viena mēneša laikā jāierosina jauns kandidāts.

Komisāri

Jaunievēlētais priekšsēdētājs piešķir politikas portfeļus komisāra amata kandidātiem, pa vienam no katras ES dalībvalsts.

Komisāri pilda savus pienākumus Komisijas labā neatkarīgi no to valstu nacionālajām valdībām, no kurām viņi nāk.

Lai varētu novērtēt komisāra amata kandidātu atbilstību attiecīgajam uzdevumam, viņiem ir jāierodas un jāuzstājas parlamentārajā komitejā, kura atbild par viņu portfeli.

Kad visi 26 komisāra amata kandidāti ir apstiprināti (komisāru kandidāti var atkāpties, ja viņi nesaņem pozitīvu novērtējumu), viņiem kopā ar jaunievēlēto priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ir jāsaņem apstiprinājums ar vienotu Eiropas Parlamenta apstiprinājuma balsojuma.

Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu oficiāli ieceļ visus komisārus attiecīgajos amatos.

Vairāk par Eiropas Komisijas vadītāju iecelšanas procesu

Vairāk par Eiropas Komisijas vadību

Eiropas Savienības Tiesa

Sastāvs: Eiropas Savienības Tiesu veido divas apakšnodaļas:

  • Tiesa — lemj par nacionālo tiesu prasībām sniegt prejudiciālu nolēmumu, konkrētām atsaukšanas prasībām, pārkāpuma procedūrām, kas sāktas pret ES valstīm par ES tiesību neievērošanu, kā arī par apelācijas sūdzībām.
  • Vispārējā tiesa – izskata privātpersonu, uzņēmumu un dažos gadījumos ES valstu valdību iesniegtas prasības atcelt ES tiesību aktus. Praksē tā darbojas kā ES vispārējā administratīvā tiesa un nodarbojas ar daudzām dažādām ES tiesību jomām, tādām kā konkurences tiesības, valsts atbalsts (publiskais atbalsts), tirdzniecība, lauksaimniecība, intelektuālais īpašums un ierobežojošie pasākumi, ko Padome pieņēmusi pret privātpersonām un trešām valstīm.

Uzdevums: interpretē ES tiesību aktus tā, lai nodrošinātu, ka tos visās ES valstīs piemēro vienādi, un izskata juridiskus strīdus starp valstu valdībām un ES iestādēm. Noteiktos apstākļos Tiesā var vērsties privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, iesniedzot prasību pret ES iestādi, kas, viņuprāt, pārkāpusi viņu tiesības.

Locekļi: katru tiesnesi un ģenerāladvokātu ieceļ uz atjaunojamu 6 gadu termiņu, ES valstu valdībām savstarpēji vienojoties pēc apspriešanās ar plaši atzītu advokātu kolēģiju, kas sniedz atzinumu par potenciālo kandidātu piemērotību. Katrā tiesā tiesneši no sava vidus izvēlas priekšsēdētāju triju gadu pilnvaru termiņam, kuru var pagarināt.

 

Eiropas Centrālās bankas Valde

Valdi, kuras sastāvā ir Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un četri citi locekļi, ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu.

Padome pieņem šo lēmumu pēc Padomes ieteikuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Bankas Padomi (seši Valdes locekļi plus eirozonas 19 valstu centrālo banku vadītāji).

 

Eiropas Revīzijas palāta

Šī ES iestāde darbojas kā koleģiāla struktūra, kurā ir 27 locekļi, pa vienam no katras ES valsts. Locekļus izvirza viņu nacionālā valdība un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu tos ieceļ (uz atjaunojamu 6 gadu termiņu) Padome.

Locekļi pilda savus pienākumus neatkarīgi no nacionālām vai citām interesēm, pārstāvot ES vispārējās intereses. Revīzijas palātu vada priekšsēdētājs, kuru locekļi no sava vidus ievēl uz atjaunojamu triju gadu termiņu.

Citi norīkojumi

Tāpat kā ES iestāžu gadījumā augstākā līmeņa amatpersonu (piemēram, direktoru, priekšsēdētāju) iecelšanu citās ES struktūrās reglamentē īpaši un sīki izstrādāti noteikumi, kuru pamatā ir ES līgumi. Daži no šiem noteikumiem ir piemērojami visām ES struktūrām, savukārt citi ir iekšējas prasības konkrētām iestādēm.

ES decentralizēto aģentūru izpilddirektorus parasti ieceļ attiecīgās aģentūras valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, kuru Komisija sagatavojusi pēc atklātas atlases procedūras. Dažkārt iecēlējinstitūcija ir Komisija vai ES Padome. Dažos gadījumos izvēlētajam kandidātam pirms oficiālas iecelšanas ir jāuzstājas Eiropas Parlamentā.