Pamatprincipi
Līgumi
Eiropas Savienības dibināšanas līgumi noteic, ka galveno ES iestāžu vēlēšanu procedūras un vadības atlases procesi ir jāveic pārskatāmi un demokrātiski.
ES līgumi – Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību – nosaka vispārīgu darbības satvaru ES galvenajām iestādēm un norāda, ka pārstāvības demokrātija ir pārvaldības forma, uz kuras balstās ES.
Līgums par Eiropas Savienību skaidri nosaka, ka:
- Savienības ietvaros pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.
- ES valstis ir pārstāvētas divējādi:
- Eiropadomē tās pārstāv valstu vai to valdību vadītāji,
- ES Padomē pārstāvību nodrošina valstu valdības (“kas savukārt par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem”).
Lisabonas līgums (2007) ieviesa vairākus vērā ņemamus grozījumus, arī, piemēram, ieviesa pastāvīga Eiropadomes priekšsēdētāja amatu un nostiprināja Eiropas Parlamenta lomu un pilnvaras.
Pārstāvība
ES pilsoņi ir ES demokrātiskā procesa centrā, un viņiem visiem ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Tāpat kā viņi pauž savu viedokli savā valstī, balsojot nacionālajās vēlēšanās, viņi arī tieši vai netieši ietekmē EP vēlēšanas un amatpersonu iecelšanu amatos.
Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un ES Padomi veido attiecīgi ievēlēti pārstāvji un katras ES valsts valdību pārstāvji.
ES lielā mērā atkārto 27 demokrātiju parlamentārās kontroles procesus savā demokrātiskajā pārvaldības sistēmā. Piemēram, Eiropas Komisijai ir vajadzīga Eiropas Parlamenta pausta uzticēšanās, lai tā pilnvaru termiņa sākumā varētu oficiāli stāties pie savu pienākumu pildīšanas.
Administrācija
Tāpat kā valdībām visā pasaulē, ES izpildvarai darbu palīdz veikt civildienests, kas ir atvērts visiem ES pilsoņiem, kas izturējuši Eiropas Personāla atlases biroja organizētus darbā pieņemšanas konkursus.
Eiropas ParlamentsSastāvs
Pašlaik Eiropas Parlamentā ir 720 deputāti, kurus tieši ievēlējuši ES pilsoņi atbilstoši katras ES valsts vēlēšanu likumiem un tradīcijām. Deputāti, pamatojoties uz viņu politisko orientāciju, var pievienoties Parlamenta politiskajām grupām. Tos, kuri to nedara, uzskata par neatkarīgiem EP deputātiem.
ES pilsoņi reizi piecos gados vēlē jaunu Eiropas Parlamentu. Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2024. gada 6.–9. jūnijā.
Funkcijas
Parlaments kā viens no likumdevējiem pieņem lēmumus par jauniem, Eiropas Komisijas ierosinātiem tiesību aktiem – vairumā gadījumu līdztiesīgi ar ES Padomi. Tas arī balso par jauniem tirdzniecības nolīgumiem un kontrolē ES iestādes un to, kā tiek izlietots ES budžets. Parlamentam ir sava administrācija, ko veido ierēdņi.
Iecelšanas pilnvaras
- Balso par savu priekšsēdētāju
- priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir 2,5 gadi, un to var atjaunot vienu reizi;
- priekšsēdētāju izvirza politiskās grupas vai vismaz 38 EP deputāti;
- vēlēšanas notiek aizklātas balsošanas veidā;
- maksimums 4 balsošanas kārtas;
- kandidātam ir jāiegūst absolūts nodoto balsu vairākums, t. i., 50 % plus viena balss.
- Ievēlē savus priekšsēdētāja vietniekus, kvestorus, komiteju un delegāciju priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus
- Ievēlē Eiropas Komisijas priekšsēdētāju
- Parlamentam ir jāapstiprina jaunais Eiropadomes ierosinātais Komisijas priekšsēdētājs ar absolūtu balsu vairākumu (puse no visiem EP deputātiem plus viens).
- Apstiprina komisārus
- katram komisāra amata kandidātam (ko ierosina Padome, vienojoties ar ievēlēto Eiropas Komisijas priekšsēdētāju) ir jāuzstājas Parlamenta komitejās to paredzamajā kompetences jomā;
- negatīvi vērtējumi var novest pie kandidāta atsaukšanas. Tad izskatīšanai ir jāizvirza jauns komisāra amata kandidāts.
- Apstiprina Eiropas Komisiju (komisārus, priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos)
- ar vienu piekrišanas balsojumu (pēc tam viņus oficiāli ieceļ Eiropadome).
- Eiropas Parlamentam ir pilnvaras uzraudzīt un kontrolēt citas ES iestādes, kurām ir pienākums atskaitīties. Tas, piemēram, var nobalsot par neuzticības izteikšanu Komisijai, un galu galā atlaist Komisiju.
Kā tiek aizpildītas galvenās amata vietas Parlamentā?
- Balso par savu priekšsēdētāju
EiropadomeSastāvs
Eiropadomes sastāvā ir ES valstu vai to valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Eiropadomei ir sava administrācija, ko veido ierēdņi.
Funkcijas
Tā nosaka ES vispārējo politisko virzību un prioritātes.
Iecelšanas pilnvaras
- Ievēlē savu priekšsēdētāju
- ar kvalificētu balsu vairākumu Eiropadomē;
- amata pilnvaru laiks ir 2,5 gadi, un to var atjaunot vienu reizi.
- Izvirza Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu
- ar kvalificētu balsu vairākumu Eiropadomē;
- EK priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir 5 gadi ar iespēju to pagarināt;
- Eiropadomes ierosinātajam kandidātam ir jāsaņem apstiprinājums ar balsu vairākumu Eiropas Parlamentā;
- ja Parlaments neapstiprina kandidātu, Eiropadomei ir jāierosina cits kandidāts, kuram tāpat ir jāsaņem apstiprinājums ar balsu vairākumu Eiropas Parlamentā.
- Ieceļ Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (atbildīgs par ES ārlietām (“ārējā darbība”) un ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks)
- ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju;
- uz 5 gadu pilnvaru laiku.
- Ieceļ Eiropas Komisiju (komisārus, priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos)
- ar kvalificētu balsu vairākumu (pēc tam, kad Eiropas Parlaments to ir apstiprinājis).
- Ieceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdi
- valdē ir 6 locekļi: ECB prezidents, prezidenta vietnieks + 4 citi locekļi;
- iecelšana notiek pēc Eiropadomei adresēta Padomes ieteikuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB vadītāju padomi;
- iecelšanu apstiprina ar Eiropadomes locekļu kvalificētu balsu vairākumu.
Eiropadomes priekšsēdētāja loma
Eiropadomes loma vadošo amatpersonu iecelšanā
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana (infografika)
- Ievēlē savu priekšsēdētāju
- Eiropas Savienības Padome
Sastāvs
Eiropas Savienības Padome periodiski notur sanāksmes, kurās piedalās par apspriežamo politikas jomu atbildīgie ES dalībvalstu valdību ministri. Piemēram, ja darba kārtībā ir lauksaimniecības politika, sanāksmēs piedalās katras valsts lauksaimniecības ministrs. Padomi atbalsta administrācija, ko veido ierēdņi.
Funkcijas
Ministri pauž ES dalībvalstu valdību viedokļus un tiekas, lai apspriestu un pieņemtu ES tiesību aktus un koordinētu ES rīcībpolitiku.
Vadība
ES Padomei nav atsevišķa priekšsēdētāja. To vada “prezidentvalsts”, kas pēc rotācijas principa mainās ik pēc 6 mēnešiem, kad vadību uzņemas cita ES valsts. Vienīgais izņēmums ir ārlietu un drošības politikas joma – to vada pastāvīga amatpersona, proti, Augstais pārstāvis, ko atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).
Konfigurācija
ES Padome ir vienots tiesību subjekts, kas sanāk desmit dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamā temata. Prezidentvalsts vada ES Padomes ietvaros organizētās sanāksmes. Tās uzdevums ir nodrošināt ES darba nepārtrauktību šajā forumā.
ES valsts, kas īsteno prezidentūru, cieši sadarbojas ar divām valstīm, kas pārņems tās uzdevumus. Šīs triju valstu grupas, sauktas par “trijotnēm”, nosaka kopīgu darba kārtību, kas aptvers galvenos jautājumus, kuri ES Padomei jārisina 18 mēnešu laikā. Pamatojoties uz apstiprināto darba kārtību, katra valsts nosaka savu, detalizētāku sešu mēnešu darba programmu, kura tai būs jāīsteno, kad tā uzņemsies prezidentūru.
Eiropadomi un Eiropas Savienības Padomi atbalsta Padomes Ģenerālsekretariāts.
Eiropas KomisijaSastāvs
Politisko vadību nodrošina 27 locekļu komanda (pa vienam no katras ES valsts), ietverot Komisijas priekšsēdētāju, kurš nolemj, par kuru politikas jomu katrs atbild. Viņus atbalsta civildienests.
Funkcijas
Komisija ir politiski neatkarīga izpildstruktūra, kas ierosina jaunus tiesību aktus, pārvalda ES politiku saskaņā ar līgumos noteiktajām pilnvarām, īsteno ES budžetu un piemēro ES tiesību aktus.
Vadība
Eiropas Komisiju vada tās priekšsēdētājs un 26 komisāri (viens no katras valsts).
Priekšsēdētājs
Komisijas priekšsēdētāju uz piecu gadu termiņu ievēlē Eiropas Parlaments. Tas notiek neilgi pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Eiropadome (ES valstu vai to valdību vadītāji) ierosina Parlamentam priekšsēdētāja amata kandidātu. Tā kā, izvēloties kandidātu, jāņem vērā Eiropas vēlēšanu rezultāti, ierosinātais kandidāts parasti nāk no Parlamenta lielākās politiskās grupas.
Parlamentam jaunais Komisijas priekšsēdētājs ir jāapstiprina ar absolūtu balsu vairākumu (puse no visiem EP deputātiem plus viens). Pēc apstiprināšanas Eiropadome oficiāli ieceļ jauno priekšsēdētāju.
Ja kandidāts nesaņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, Eiropadomei viena mēneša laikā jāierosina jauns kandidāts.
Komisāri
Jaunievēlētais priekšsēdētājs piešķir politikas portfeļus komisāra amata kandidātiem, pa vienam no katras ES dalībvalsts.
Komisāri pilda savus pienākumus Komisijas labā neatkarīgi no to valstu valdībām, no kurām viņi nāk.
Lai varētu novērtēt komisāra amata kandidātu atbilstību attiecīgajam uzdevumam, viņiem ir jāierodas un jāuzstājas parlamentārajā komitejā, kura atbild par viņu portfeli. Kad visi 26 komisāra amata kandidāti ir apstiprināti (komisāru kandidāti var atkāpties, ja viņi nesaņem pozitīvu novērtējumu), viņiem kopā ar jaunievēlēto priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ir jāsaņem apstiprinājums ar vienotu Eiropas Parlamenta apstiprinājuma balsojumu.
Visus komisārus attiecīgajos amatos oficiāli ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu.
Eiropas Komisijas vadības iecelšanas process
Kā Parlaments apstiprina Eiropas Komisiju
Eiropas Savienības TiesaSastāvs
Eiropas Savienības Tiesu veido divas apakšpalātas:
- Tiesa lemj par valstu tiesu lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, noteiktām prasībām atcelt tiesību aktu, prasībām par pārkāpumu, kas celtas pret ES valstīm sakarā ar ES tiesību neievērošanu, un par apelācijām;
- Vispārējā tiesa izskata privātpersonu, uzņēmumu un dažos gadījumos ES valstu valdību celtas prasības atcelt ES tiesību aktu. Praksē tā darbojas kā ES vispārējā administratīvā tiesa un nodarbojas ar daudzām dažādām ES tiesību jomām, tādām kā konkurences tiesības, valsts atbalsts (publiskais atbalsts), tirdzniecība, lauksaimniecība, intelektuālais īpašums un ierobežojošie pasākumi, ko Padome pieņēmusi pret privātpersonām un trešām valstīm.
Funkcijas
Tiesa interpretē ES tiesību aktus tā, lai nodrošinātu, ka tos visās ES valstīs piemēro vienādi, un izskata juridiskus strīdus starp valstu valdībām un ES iestādēm. Noteiktos apstākļos Tiesā var vērsties privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, iesniedzot prasību pret ES iestādi, kas, viņuprāt, pārkāpusi viņu tiesības.
Locekļi
Katru tiesnesi un ģenerāladvokātu ieceļ uz atjaunojamu 6 gadu termiņu, ES valstu valdībām savstarpēji vienojoties pēc apspriešanās ar plaši atzītu advokātu kolēģiju, kas sniedz atzinumu par potenciālo kandidātu piemērotību. Katrā tiesā tiesneši no sava vidus izraugās priekšsēdētāju triju gadu pilnvaru termiņam, kuru var pagarināt.
- Tiesa – pa vienam tiesnesim no katras ES valsts, kā arī 11 ģenerāladvokāti, kas palīdz Tiesai, pilnīgi objektīvi un neatkarīgi sniedzot “atzinumu” viņiem uzticētajās lietās.
- Vispārējā tiesa – pa diviem tiesnešiem no katras ES valsts.
Eiropas Centrālās bankas ValdeValdi, kuras sastāvā ir Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un četri citi locekļi, ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu.
Padome pieņem šo lēmumu pēc Padomes ieteikuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Bankas Padomi (seši Valdes locekļi plus eirozonas 19 valstu centrālo banku vadītāji).
Eiropas Revīzijas palātaŠī ES iestāde darbojas kā koleģiāla struktūra, kurā ir 27 locekļi, pa vienam no katras ES valsts. Locekļus izvirza katras valsts valdība, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu tos ieceļ (uz atjaunojamu 6 gadu termiņu) Padome.
Locekļi pilda savus pienākumus neatkarīgi no nacionālām vai citām interesēm, pārstāvot ES vispārējās intereses. Revīzijas palātu vada priekšsēdētājs, kuru locekļi no sava vidus ievēlē uz atjaunojamu triju gadu termiņu.
Citu amatpersonu iecelšana
Tāpat kā ES iestāžu gadījumā augstākā līmeņa amatpersonu (piemēram, direktoru, priekšsēdētāju) iecelšanu citās ES struktūrās reglamentē īpaši un sīki izstrādāti noteikumi, kuru pamatā ir ES līgumi. Daži no šiem noteikumiem ir piemērojami visām ES struktūrām, savukārt citi ir iekšējas prasības konkrētām iestādēm.
ES decentralizēto aģentūru izpilddirektorus parasti ieceļ attiecīgās aģentūras valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, kuru Komisija sagatavojusi pēc atklātas atlases procedūras. Dažkārt iecēlēja institūcija ir Komisija vai ES Padome. Dažos gadījumos izvēlētajam kandidātam pirms oficiālas iecelšanas ir jāuzstājas Eiropas Parlamentā.